Atjaunot, daļēji pārrakstīt vai aizstāt? Pieci jautājumi par vecu uzņēmuma programmatūru

Uzņēmuma programmatūra parasti noveco pakāpeniski. Laika gaitā tā kļūst lēnāka, apaug ar pagaidu risinājumiem, un kādā brīdī neliela izmaiņa prasa trīs nedēļas. Tad pienāk laiks svarīgam lēmumam: labot, daļēji pārrakstīt vai nomainīt visu sistēmu?

Pirmo atbildi varat iegūt paši. Izejiet cauri pieciem jautājumiem kopā ar cilvēkiem, kas sistēmu lieto katru dienu, un ar to, kurš par to maksā.

1. Vai sistēma joprojām dara to, kas uzņēmumam vajadzīgs?

Pierakstiet galvenos darbus, ko sistēma veic: pasūtījumus, rēķinus, plānošanu, atskaites. Ja tie ir nosegti un atsauksmes galvenokārt ir par ātrumu vai ekrānu ērtumu, sistēmas kodolu visticamāk ir vērts saglabāt. Ja darbinieki pusi procesa veic izklājlapās, jo jūsu darba veids ir aizgājis tālāk par sistēmu, jautājums ir dziļāks par koda kvalitāti.

2. Vai sistēmu var droši mainīt?

Pajautājiet, kad sistēmā pēdējo reizi kaut kas mainīts un kā tas izdevās. Sistēmai, ko ir viegli mainīt, ir cilvēks, kas pārzina kodu, aktuāla dokumentācija un automātiskie testi, un jaunas versijas ietekmē tikai to, kas paredzēts. Ja sākotnējais izstrādātājs ir aizgājis, dokumentācijas un testu trūkst un katra jauna versija ietekmē arī citas vietas, izmaiņas ir kļuvušas riskantas. Iespēja sistēmu droši mainīt ir biznesa vajadzība arī tad, ja šodien tā strādā labi.

3. Vai tehnoloģija vēl tiek atbalstīta?

Pārbaudiet programmēšanas valodas, ietvara, datubāzes un operētājsistēmas versijas. Kad versijai beidzas atbalsta termiņš, tās uzturētāji parasti beidz izdot drošības labojumus. Atbalsta beigu dienā sistēma turpina strādāt kā līdz šim. Risks pieaug pakāpeniski pēc tam, jo vēlāk atrastās ievainojamības jūsu sistēmā paliek nenovērstas.

4. No kurienes nāk problēmas?

Sarakstiet pēdējos desmit pieteikumus vai incidentus un atzīmējiet, kuru sistēmas daļu katrs skāra. Daudzās vecās sistēmās problēmas sakrājas dažās vietās: viena lēna atskaite, viena trausla integrācija, viens datu imports, kam katru mēnesi vajag uzmanību. Ja problēmas koncentrējas, šīs daļas ir kandidāti daļējai pārrakstīšanai. Ja tās ir izkaisītas pa visu sistēmu, plašāka pieeja der labāk par vienu mērķētu labojumu.

5. Vai dati ir kārtībā un viegli eksportējami?

Dati parasti pārdzīvo programmatūru. Pārbaudiet, vai tos var eksportēt lasāmā formātā, vai datubāzes struktūra ir saprotama un vai katrā laukā ir tas, kam lauks paredzēts, bez dublikātiem. Tīri un pieejami dati padara lētāku jebkuru variantu. Dati, kurus vajag sakārtot, prasa papildu darbu gan pārrakstot, gan nomainot sistēmu, tāpēc vērts to stāvokli uzzināt laikus.

Ko nozīmē atbildes

• Labot un atjaunināt: sistēma dara savu darbu, problēmu ir maz, galvenais jautājums ir novecojušas komponentes. Atjauniniet tās, pievienojiet testus riskantākajām vietām un strādājiet tālāk.
• Daļēji pārrakstīt: kodols strādā, savukārt problēmas koncentrējas dažos moduļos vai to tehnoloģijai ir beidzies atbalsts. Nomainiet šos moduļus pa vienam, kamēr pārējā sistēma turpina darboties.
• Aizstāt: jūsu darba veids ir izaudzis no sistēmas, izmaiņas ir kļuvušas riskantas, un problēmas ir visur. Plānojiet jaunu sistēmu, un datu pārnešanu plānojiet tikpat rūpīgi kā pašu izstrādi.

Lielākā daļa sistēmu nonāk kaut kur pa vidu. Pilna nomaiņa der retāk, nekā sākumā var šķist, jo tā atkārto darbu, ko vecā sistēma jau dara labi, un nes savus riskus. Pakāpeniska pieeja turklāt ļauj apstāties vai mainīt virzienu pēc katra soļa.

Pirms lēmuma

Pierakstiet atbildes un saglabājiet pierādījumus: versiju numurus, incidentu sarakstu, datu eksporta paraugu. Tad saruna balstās faktos, un jebkurš izstrādātājs, ko pieaicināsiet, varēs ātri sākt darbu.

Ja vēlaties otru viedokli, mūsu pakalpojums Vecu sistēmu modernizācija sākas tieši ar šādu pārskatu, un jūs saņemat variantus ar katra izmaksām un riskiem. Zvaniet: +371 28786828.